Sporta skola Arkādija

Cieceres iela 9, Rīga
67474153

Sporta un aktīvās atpūtas centrs

Uzvaras bulvāris 15, Rīga
29511244

Rīgas sporta manēža

Kojusalas iela 9, Rīga
22447806

Rīgas sporta manēža Arkādija

no 1965. gada līdz mūsdienām.

12. oktobris, 1965

Rīgas un Latvijas vieglatlēti ar lielu nepacietību gaidīja, tik ļoti vajadzīgo, ziemas sporta bāzi sacensībām un treniņiem. Beidzot, 1965. gada 12. oktobrī svinīgi tika atvērta sporta manēža Ķengaragā, Maskavas ielā 160.

Svinīgajā atklāšanā piedalījās Rīgas pilsētas partijas un padomju vadība, Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs R. Elsbergs un Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija sekretārs K. Zorins.

Sporta bāzes celtniecība tika veikta nepilnos trīs gados par Rīgas pilsētas Izpildu komitejas finansu līdzekļiem. Celtniecības process tika nodēvēts par komjaunatnes triecienceltni. Celtniecības procesā sabiedriskā kārtā piedalījās Rīgas augstskolu studenti un daudzu vidusskolu vecāko klašu skolēni. Šāda kustība tajā laikā tika plaši organizēta un guva lielu atsaucību jaunatnes vidū.

Rīgas un Latvijas vieglatlēti ar lielu nepacietību gaidīja, tik ļoti vajadzīgo, ziemas sporta bāzi sacensībām un treniņiem. Beidzot, 1965. gada 12. oktobrī svinīgi tika atvērta sporta manēža Ķengaragā, Maskavas ielā 160.

Manēžas 56 gadu pastāvēšanas laikā piecas reizes ir mainīts tās juridiskais statuss:

  • no 1965.gada līdz 1991.gadam - Rīgas sporta manēža;

  • no 1991.gada līdz 2000.gadam - Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums “Rīgas sporta manēža”;

  • Latvijas republikas Augstākā padome 1992.gada 03.novembrī pieņēma lēmumu par Nacionālo sporta bāžu statusa piešķiršanu 30 sporta bāzēm, tajā skaitā Rīgas pašvaldības uzņēmumam “Rīgas sporta manēža”;

  • no 2004.gada līdz 2021.gada 31.maijam Rīgas pašvaldības sporta iestāde “Rīgas Nacionālā sporta manēža”;

  • no 2021.gada 01.jūnija Bērnu – jaunatnes sporta skola “Arkādija” Sporta manēža.

Manēžas vadītāji

Manēžas celtniecības procesā un tehnisko jautājumu risināšanā, atbilstoši šīs sporta bāzes vajadzībām, aktīvi iesaistījās pirmais direktors Arvīds Bērziņš. Šis, neapšaubāmi talantīgais, ar radošu izdomu apdāvinātais, hiperaktīvais darbinieks manēžu vadīja īsu brīdi. Atstājot manēžas direktora krēslu, savu bagāto pieredzi un zināšanas ieguldīja Rīgas Sporta pils celtniecībā. Pēc tam direktora pienākumus pildīja A. Liepiņš, I. Vītols, I. Savickis un J. Karavaičiks. Pēc manēžas nodošanas BJSS “Arkādija” par tās sesto direktoru kļuva J. Grants.

Manēžas vadītāji

Pirmās sacensības

Pēc manēžas svinīgā atklāšanas procesa notika pirmās sacensības trijās skriešanas distancēs: vīriešiem un sievietēm 50 m, sievietēm 600 m, un vīriešiem 2000 m. Par pirmajiem uzvarētajiem 50 m kļuva Z. Driķis (6,0 sek), R. Matto (6.4 sek), 600 m – I. Galdiņa (1:43,4 sek) un 2000m – F. Struncis (5:51,6 sek).

 

Pirmās sacensības

Pasākumi manēžā

Manēžā sākotnējā variantā bija izveidots 150 apļa skrejceļš ar trijiem celiņiem. Apļa taisnē (parka pusē) bija četri 50m celiņi sprintam, lēcēju ieskrējiens notika pa apļa pirmo celiņu arēnas otrajā pusē. Piezemēšanās bedre tāllēkšanai un trīssoļlēkšanai bija iebūvēta vienā galā, bet kārtslēkšanai – otrā galā. Arēnas vidū bija koka grīda uz kuras sacentās basketbolisti, futbolisti un citi sporta spēļu pārstāvji. Manēžas apbūves laukums 4256m2, telpu kopējā platība 5266m2, būvtilpums 45166m3. Līdz septiņdesmito gadu vidum manēžā strādāja ap 110 darbinieki, kuri nodrošināja vieglatlētikas treniņu procesa, sacensību organizēšanu, pārkārtoja arēnu koncertu, izstāžu, reliģisko pasākumu sekmīgu norisi. Bieži arēna tika pārkārtota basketbola, volejbola, rokas bumbas, svarcelšanas, loka šaušanas, badmintona, galda tenisa, boksa, cīņas sporta veidu u.c. sacensību sarīkošanai.

Pasākumi manēžā

Rehabilitācijas centrs

Manēžā bija izveidots rehabilitācijas centrs, kurā ietilpa somu, turku, krievu pirts un šarko duša ar mini baseinu. Šos pakalpojumus plaši izmantoja republikas un sporta biedrību izlašu dalībnieki. Rehabilitācijas centru apkalpoja 3 medmāsas, daktere vairākkārtēja Latvijas rekordiste un čempione augstlēkšanā T.Jankovska – Saulesleja. Par sacensību un treniņu iemūžināšanu rūpējās štata fotogrāfs, kura rīcībā bija fotolaboratorija ar trijām telpām.

1. janvāris, 1966

Treniņu un sacensību process

Ar 1966.gada janvāra pirmajām dienām sākās saspringts treniņu un sacensību process. Rīgas pirmais čempionāts tika sarīkots 05.-06. janvārī. 12.13. janvārī notika trīs manēžu starptautisku sacensību turneja. Tās pēc kārtas notika Rīgā, Kauņā un Maskavā.

19.-20. janvārī risinājās plašas starptautiskas sacensības ar Čehoslovākijas, Francijas, Somijas, VDR, Zviedrijas kā arī PSRS izlases un labāko Latvijas sportistu piedalīšanos. No mūsu sportistiem uzvarēja Helēna Ringa tāllēkšanā (6,07m) un Genādijs Hlistovs 3000m skrējienā (8:34,2).

Latvijas sportisti veiksmīgo un bagāto ziemas sezonu noslēdza 29.-31.martā ar republikas ziemas sacensībām. Latvijas ziemas meistarsacīkšu statuss telpās manēžai tika piešķirts tikai 1971.gadā.

Treniņu un sacensību process

Celiņu segums

Manēžas sākotnējais celiņu segums tika veidots no četrām sastāvdaļām: smiltis, izdedži, bitumens un gumijas granulas. Šādu sastāvu izdomāja viens no labākajiem skrejceļu seguma speciālistiem visā PSRS – V. Kuzņecovs un Rīgas “Dinamo” stadiona pārzinis G. Straupe. Vispirms šādu skrejceļu uzklāja “Dinamo” stadionā un tūlīt to pašu recepti izmantoja Rīgas sporta manēžā. Tajā pašā laikā ASV speciālisti jau bija izdomājuši sporta seguma brīnummateriālu “tartans”.

Celiņu segums

Modernizācijas

Nākošajā, ilgi gaidītā un ļoti nepieciešamā arēnas modernizācija notika tās pastāvēšanas 15 gadskārtā – 1980. gadā. skrejceļi tika noklāti ar modernu gumijotu segumu. Apļa skrejceļš tika pagarināts par 10 metriem ar paceltām virāžām abos galos. Starta vietā virāža bija paceļama un nolaižama, tādējādi sprinta distance tika pagarinātas līdz 60m. Sprinteriem un barjerskrējējiem starta vieta tika pārvietota galvenās ieejas foajē. Horizontālās lēkšanas un kārtslēkšana notika arēnas vidū, paralēli sprinta celiņiem. Augstlēcējiem bija pārvietojamā piezemēšanās vieta atkarībā no sacensību rakstura. Labiekārtotajā arēnā 1980.gada 2. un 3. februārī notika svarīgākās pašmāju ziemas sacensības – Latvijas X čempionāts telpās. Šajās sacensībās no lielā sporta atvadījās un svinīgi tika godināti izcili Latvijas izlases sportisti: J. Silovs, I. Barkāne, J. Lauris, A. Dundare, V. Feldmanis, S. Štūla un M. Lūse. Šajās sacensībās uz jaunā skrejceļa Aivars Rumbenieks 10 km soļošanā uzrādīja pasaulē otro labāko rezultātu 39:47,0.

Nākošā skrejceļu rekonstrukcija notika 2008.gada septembrī. Apļa skrejceļam tika uzklāts sintētiskais segums “REGUOL” 550m2 apmērā, atbilstoši IAAF prasībām. Pēdējais seguma uzlabojums tika veikts 2015. gada septembrī, uzklājot tādu pašu segumu visā arēnā. Šī veiksmīgā darbība notika pateicoties iegūtajiem finanšu līdzekļiem par starptautiskās izstādes “Titāniks” sarīkošanu. Izstāde notika gandrīz piecu mēnešu garumā. Pēdējos gados veikti plaši renovācijas darbi dušu telpās, ģērbtuvēs un tualetēs un jumtā, radot sportistiem labvēlīgus treniņu un sacensību apstākļus.

Izprotot jautājumu par modernas, mūsdienīgas ziemas sporta bāzes nepieciešamību Rīgā vieglatlētiem, kā arī daudzu citu sporta veidu pārstāvjiem Rīgas Nacionālā sporta manēžas direktors Ivars Vītols 1996. gadā akciju sabiedrībā “Komunālprojekts” veica pasūtījumu par universālās sporta, kultūras un izstāžu kompleksa priekšprojekta izstrādāšanu. Priekšprojekta vajadzību un nepieciešamību akceptēja – atbalstīja Kultūras ministrijā ministrs – arhitekts J. Dripe, Latvijas Olimpiskā komitejas prezidents V. Baltiņš, Latvijas Sporta veidu federācijas padomes priekšsēdētājs V.Kleinbergs. Gada laikā AS “Komunālprojekts” vadošie speciālisti – arhitekti V. Zilgalvis un D. Bērziņš izstrādāja interesantu priekšprojektu un maketu. Diemžēl, objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ tālākā darbība apstājās. Universālā kompleksa prognozētā vieta atrodās starp Kojusalas un Krasta ielām pretī esošai sporta manēžai. Domātais zemes gabala laukums sastādīja 78000m2, apbūves laukums 32370m2. Tagad universālā sporta, kultūras un izstāžu priekšprojektu un maketu var apskatīt sporta manēžā.

Modernizācijas

PSRS čempionāti

Padomju laikos sporta manēžā notika sekojošas, augstas raudzes, sacensības: PSRS čempionāti paukošanā, basketbolā, volejbolā, rokasbumbā, klasiskajā cīņā. 1974.gadā notika draudzības sacensības volejbolā starp PSRS-Japāna izlasēm tā laika spēcīgākajām pasaules volejbolistēm.

Kā vieni no skaistākajiem sporta pasākumiem, kur sports cieši savijas ar mākslu, jāmin starptautiskās sacensības mākslas vingrošanā “Baltijas aplis”. Šā pasākuma tradīcijas aizsākās astoņdesmitajos gados, kad republikas mākslas dienu ietvaros manēžā notika sacensības mākslas vingrošanā “Mākslas ritmi”. Sadarbojoties Rīgas domei ar Latvijas Vingrošanas federāciju 2000. gadā notika pirmās sacensības. Vērienīgā pasākuma viesdiriģenta lomu uzņēmās divkārtējā pasaules čempione Ludmila Kačkalda. Aktīvu līdzdalību allaž veica mākslinieks Jānis Anmanis, iesaistot šā pasākuma organizēšanā tādus slavenus māksliniekus kā Marija Brodele, Andreja Rozenbergs, Jāzups Pīgoznis, Arturs Ņikitins u.c. Ar šo cienījamo mākslinieku gleznām tika apbalvotas sacensību uzvarētājas un godalgoto vietu ieguvējas. Vienlaicīgi katru gadu sacensību norises laikā manēžas arēnā varēja aplūkot plašu gleznu izstādi. “Baltijas apļi” sacensībās regulāri piedalījās pasaules labākās mākslas vingrotājas.

Gandrīz visa mūsu, izcilā vieglatlētikas saime šos 56 gadus 5-6 mēnešus gadā trenējās sporta manēžā. Kā izcilākie jāmin trīs olimpisko spēļu medaļu ieguvējs Jānis Lūsis, divu olimpiāžu medaļnieks Juris Silovs, vienas olimpiādes medaļniece Inta Kļimoviča, Helēna Ringa, Anita Stukāne, Vineta Plūksna – Ikauniece, Jeļena Freimane – Obižajeva, Aleksandrs Obižajevs, Māris Bružiks, Igors Kazanovs.

Regulāri savu sporta meistarību pie mums slīpēja modernās pieccīņas Atēnu OS vicečempione J. Vrubļevska un pasaules čempionātu godalgu ieguvējs D. Čerkovskis.

Ļoti redzamu vietu manēža ieņēma arī Latvijas kultūras dzīvē. Šeit notika gandrīz visi lielākie estrādes koncerti, ar ļoti daudzu Eiropas valstu mākslinieku piedalīšanos. Manēžā savu māku rādīja Ķīnas, Japānas, Korejas un PSRS cirkus mākslinieki.

Lielu skatītāju atbalstu guva ikgadējie “Mikrofona” koncerti, Zigmāra Liepiņa radītā rokopera “Lāčplēsis”. Manēžas arēna vienmēr bija skatītāju pārpildīta. Latvijas Valsts Filharmonijai ar manēžu tika noslēgts ilggadējs līgums par arēnas izmantošanu koncertu un citu kultūras pasākumu sarīkošanai.

PSRS čempionāti

Pasaules un Eiropas līmeņa čempionāti

Brīvvalsts laikā pie mums sarīkoja Eiropas un pasaules mēroga sacensības sekojošos sporta veidos:

Pasaules kausa izcīņa un Eiropas čempionāts novusā;

Pasaules meistarsacīkstes uz pilona un vorkauta;

Pasaules čempionāts brīvajā un grieķu – romiešu cīņās (veterāniem);

Eiropas čempionāts Šo-to-kanā;

Eiropas čempionāta atlases sacensības florbolā, telpu futbolā, handbolā un basketbolā;

starptautiskas sacensības loka šaušanā, modernajā pieccīņā, džudo, galda tenisā, badmintonā, mākslas vingrošanā u.c. sporta veidos.

Pasaules un Eiropas līmeņa čempionāti
10. marts, 2021

Rīgas Nacionālā sporta manēžas nodošanu sporta skolai “Arkādija”

Vairāku gadu garumā Rīgas pašvaldības kabinetos brieda doma par Rīgas Nacionālā sporta manēžas nodošanu sporta skolai “Arkādija”. Šis, loģiskais un sporta skolai nepieciešamais, jautājums tika izlemts 2021. gada 10. martā. Ar Rīgas domes lēmumu Nr. 463 Rīgas Nacionālā sporta manēža tika likvidēta kā juridiska organizācija. Tā tika pievienota sporta skolai “Arkādija”. Šajā skolā 33 pieredzējušu treneru vadībā savu sportisko meistarību pilnveido ap 800 jaunie sportisti. Treneres V. Eidukas talantīgā audzēkne Kociņa izcīnīja tiesības startēt Tokijas Olimpiskajās spēlēs.

IKSD Sporta skola “Arkādija” – sporta manēža

Kontakti

Rekvizīti

Rīgas pilsētas pašvaldība
Reģ.nr. 90011524360
Juridiskā adrese: Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050
IKSD Sporta skola “Arkādija” – sporta manēža
Juridiskā adrese: Cieceres iela 9, Rīga, LV -1002
Faktiskā adrese: Kojusalas iela 9, Rīga, LV-1003

Norēķinu rekvizīti

Maksātājs: Rīgas pilsētas pašvaldība
NMR kods: 90011524360
PVN reģ.Nr. LV90011524360
Juridiskā adrese: Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050
Banka: Luminor Bank AS, NDEALV2X
Konta Nr.: LV63RIKO0021000916071
Saņēmējs: IKSD Sporta skola “Arkādija”
Adrese: Cieceres iela 9, Rīga, LV 1002

© 2020 mājas lapas izstrādātājs – Graphic.lv

Sīkdatnes

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk par sīkdatnēm.